Yādāvari I

##### Haryek az pāsoxhā‐ye sotun‐e B javāb‐e kodām porseš az sotun‐e A‐ast? Šomāre‐ye ān rā benevis!

Esmhā‐ye zir rā bā “‐hā” va, dar surat‐e emkān “‐ān” jam’ beband!

Kodām gozine dorost‐ast?

| | | | | | | —

Kāmel kon!

Man ketāb‐am rā mixānam.

To ketāb‐at rā

U

Mā

Šomā

Ānhā

Jomlehā‐ye zir rā az mosbat be manfi yā bar aks tabdil kon!

Pedar‐am šabhā qazā nemixorad.

Sar‐e jā‐yat benešin!

Lotfan dar rā bebandid!

Ānhā bastani dust nadārand.

Rāmin sešanbehā futbāl bāzi mikonad.

Man ādam‐e xošbaxt‐i hastam.

Jomlehā‐ye zir rā be hālat‐e amri tabdil kon!

To barā‐yam ājil miāvari.

Šomā ketābhā‐yetān rā bāz mikonid.

Šomā emruz dar dānešgāh hastid.

To barā‐yešān qesse ta’rif mikoni.

Kodām gozine dorost‐ast?

1. Be … az ānhā e’temād nadāram.

a) hameb) harc) aqlabd) hickodām

Form‐e zir rā por kon!

Form‐e sabtenām

Nām:

Nām‐e xānevādegi:

Šomāre‐ye šenāsnāme:

Tārix‐e tavallod:

Mahall‐e tavallod:

Melliyat:

Jens:

Nešāni:

Telefon:

Šoql:

Vāžehā‐ye zir rā dastebandi kon!

amme – amu – āmuzgār – bacce – barādar – boluz – dāman – dāyi – doxtar – farzand – žākat – jurāb – kafš – kārgar – kārmand

– kerāvāt – kešāvarz – kot – mādar – mādarbozorg – mohandes – monši – pāltow – parastār – pedar – pedarbozorg – pesar – pezešk – pirāhan – šalvār – šalvārjin – tišert – vakil – xāhar – xalabān – xāle

Xānevāde:

Šoqlhā:

Pušāk:

Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be moxālef‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!

xošhālqadbolandsefidcāqkucakgorosnekohnepesarjavānsālem

nowtešnenārāhatbimārlāqarqadkutāhdoxtarpirsiyāhbozorg

Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be mošābeh‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!

omrfarzandtudidanidusttekānpāšidanxošhālforsatta’til

darharekatvaqtzendegišādbastebaccerafiqrixtanjāleb

Kodām vāže bā baqiye ertebāt nadārad?

1) kuh – qolle – šahr – darre – saxre – tappe 2) irāni – Žāpon – ālmāni – engelisi – kānādāyi – āmrikāyi 3) zanamu – pesaramu – šowharamme – pesarxāle – doxtaramu – dust 4) doxtaramme – doxtarxāle – šowharxāle – zandāyi – hamsāye – pesardāyi 5) daryā – daryāce – xiyābān – xalij – oqyānus – rud 6) daqiqe – sāniye – aqrabe – buq – daqiqešomār – sāniyešomār 7) dar – divār – panjere – saqf – kuce – bālkon 8) neveštan – ketāb – raftan – didan – oftādan – bordan

Pāsoxhā

Haryek az pāsoxhā‐ye sotun‐e B javāb‐e kodām porseš az sotun‐e A‐ast? Šomāre‐ye ān rā benevis!

Sāat cand‐ast?

hašt‐o rob’ – yāzdah‐o cehel‐o panj daqiqe – bist‐o yek‐o dah daqiqe – hejdah‐o si daqiqe

Adadhā‐ye zir rā be horuf benevis!

davāzdah – yekdovvom – haft‐o bistopanjsadom – sad‐o si‐yo panj

Esmhā‐ye zir rā bā “‐hā” va, dar surat‐e emkān “‐ān” jam’ beband!

Xānandehā; xānandegān – dānešjuhā; dānešjuyān – jurābhā – livānhā – mizhā – šāhhā; šāhān

Kodām gozine dorost‐ast?

1. c) – 2. b) – 3. a) – 4. b) – 5. c) – 6. c) – 7. d)

Kāmel kon!

To ketāb‐at rā mixāni. – U ketāb‐aš rā mixānad. – Mā ketāb‐emān rā mixānim. – Šomā ketāb‐etān rā mixānid. – Ānhā ketāb‐ ešān rā mixānand.

Jomlehā‐ye zir rā az mosbat be manfi yā bar aks tabdil kon!

Pedar‐am šabhā qazā mixorad. – Sar‐e jā‐yat nanešin! – Lotfan dar rā nabandid! – Ānhā bastani dust dārand. – Rāmin sešanbehā futbāl bāzi nemikonad. – Man ādam‐e xošbaxt‐i nistam.

Jomlehā‐ye zir rā be hālat‐e amri tabdil kon!

Barā‐yam ājil biyāvar! – Ketābhā‐yetān rā bāz konid! – Emruz dar dānešgāh bāšid! – Barā‐yešān qesse ta’rif kon!

Kodām gozine dorost‐ast?

1. d) – 2. c) – 3. a) – 4. c)

Vāžehā‐ye zir rā dastebandi kon!

Xānevāde: **amme – amu – bacce – barādar – dāyi – doxtar – farzand – mādar – mādarbozorg – pedar – pedarbozorg – pesar – **xāhar –xāle

Šoqlhā: **āmuzgār – kārgar – kārmand – kešāvarz – mohandes – monši – parastār – pezešk – vakil – xalabān Pušāk: **boluz – dāman – žākat – jurāb – kafš – kerāvāt – kot – pāltow – pirāhan – šalvār – šalvārjin – tišert

Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be moxālef‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!

xošhāl; nārāhat – qadboland; qadkutāh – sefid; siyāh – cāq; lāqar – kucak; bozorg – gorosne; tešne – kohne; now – pesar; doxtar

– javān; pir – sālem; bimār

Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be mošābeh‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!

omr; zendegi – farzand; bacce – tu; dar – didani; jāleb – dust; rafiq – tekān; harekat – pāšidan; rixtan – xošhāl; šād – forsat; vaqt

– ta’til; baste

Kodām vāže bā baqiye ertebāt nadārad?

1) šahr – 2) Žāpon – 3) dust – 4) hamsāye – 5) xiyābān – 6) buq – 7) kuce – 8) ketāb