Dars-e 5 — Zibātarin fasl‐e sāl

Matn ♫   Zibātarin fasl‐e sāl

Bahār avvalin fasl‐e sāl‐ast. Farvardin, ordibehešt va xordād māhhā‐ye fasl‐e bahār hastand. Dar fasl‐e bahār havā mo’tadel‐ ast. Barg‐e deraxtān sabz mišavad va deraxtān šokufe midehand. Ruz‐e avval‐e farvardin šoru‐e sāl‐e irāni‐st. In ruz Nowruz nām dārad. Nowruz bozorgtarin jašn‐e Irāniyān‐ast. Sārā bahār rā az hame‐ye faslhā bištar dust dārad.

Dovvomin fasl‐e sāl tābestān‐ast. Tir, mordād va šahrivar māhhā‐ye fasl‐e tābestān hastand. Tābestān garmtarin fasl‐e sāl‐ast. Deraxtān dar tābestān mive midehand. Dar tābestān madresehā ta’til hastand. Sārā ma’mulan yek yā do hafte rā dar Rāmsar yā Nowšahr, kenār‐e daryā migozarānad.

Sevvomin fasl‐e sāl pāyiz‐ast. Mehr, ābān va āzar māhhā‐ye fasl‐e pāyiz hastand. Havā‐ye pāyiz xonak‐ast. Barg‐e deraxtān dar pāyiz zard mišavad. Pāyiz ham yek jašn‐e bāstāni dārad, ke nāme ān Mehregān‐ast. Fasl‐e Pāyiz barā‐ye Sārā behtarin fasl barā‐ ye kuhnavardi‐st.

Fasl‐e cāhārom‐e sāl zemestān‐ast. Dey, bahman va esfand māhhā‐ye fasl‐e zemestān hastand. Zemestān sardtarin fasl‐e sāl‐ ast. Šab‐e avval‐e zemestān derāztarin šab‐e sāl‐ast. In šab Šab‐e Celle yā Šab‐e Yaldā nām dārad. Mardom‐e Irān in šab rā jašn migirand. Sārā bā dustān‐aš zemestānhā be eski miravad.

Dorost yā qalat?

Pāsoxhā
1. dorost – 2. qalat – 3. dorost – 4. qalat – 5. dorost1. Ruz‐e avval‐e bahār āqāz‐e sāl‐e irāni‐st.
2. Tir, mordād va šahrivar māhhā‐ye fasl‐e pāyiz hastand.
3. Tābestān garmtarin fasl‐e sāl‐ast.
4. Sārā dar bahār eski mikonad.
5. Irāniyān šab‐e avval‐e zemestān rā jašn migirand.

Sāxtār

Sāxtār 18   Sefat‐e tafzili va āli

Nokte

• Sefat‐e tafzili pas az esm, vali sefat‐e āli piš az esm miāyad. - Barā‐ye moqāyese bā sefat‐e motlaq esm‐e bargerefte az sefat (bā pasvand‐e “‐i”) miāyad: bozorg > be bozorgi‐ye. - Barā‐ye moqāyese bā sefat‐e tafzili az piš az esm, vali tā pas az fe’l miāyad. - Sefat pas az harce tafzili‐st: Harce bištar, behtar.

Sāxtār 19   Adadhā

• 8 : 2 = 4hašt taqsim/baxš bar do mišavad cāhār

Nokte

• Ajzā‐ye adadhā‐ye kucaktar az hezār tanhā bā harf‐e rabt‐e “o” az yekdigar jodā mišavand: haftād‐o panj (75). - Dar adadhā‐ye bozorgtar az hezār, hezār, milyun, milyārd, … jodā nevešte mišavand: Se milyun‐o haštsad‐o panjāh hezār‐o pānsad‐o cehel (3,850,540). - Dar adadhā‐ye tartibi tanhā joz’‐e pāyāni pasvand migirad: panjāh‐o haštom (58om). - Baxš‐e kasri‐yo a’šāri peyvaste nevešte mišavad: sepanjom (3/5), bistosepanjom (23/5), bist‐o sepanjom (20 3/5), dohezārom (2/1,000), bistopanjhezārom (0.025), bist‐o dosadom (20.02), bistodosadom (0.22). - Be jā‐ye mišavad mitavānim beguyim mosāvi‐st bā yā barābar‐ast bā.

Sāxtār 20   Šomāreš

Nokte

• Hengām‐e šomāreš esm mofrad mimānad: do tā toxmemorq (na do tā toxmemorqhā).

Sāxtār 21   Faslhā‐vo māhhā‐ye sāl

| | | | | | | | | |—–|———|———-|——|——– | —

Sāxtār 22   Māhhā‐ye milādi

žānviyefevriyemārsāvrilmežuanžuiyeutseptāmbroktobrnovāmbrdesāmbr

Nokte

• Taqvim‐e konuni‐ye Irān bā hejrat‐e payāmbar‐e Eslām dar sāl‐e 622 m. āqāz mišavad. - Extesār‐e taqvim‐e irāni h.š.‐st (hejri‐ye šamsi). - Extesār‐e māhhā‐ye irāni: far., ord., xor., tir., mor., šah., meh., ābā., āza., dey., bah., esf. - Extesār‐e māhhā‐ye milād: žān., fev., mār., āvr., me, žua., žui., ut, sep., okt., nov., des. - Barā‐ye tabdil‐e sāl‐e milādi be hejri‐ye šamsi bāyad 622 (az avval‐e žānviye tā bistom‐e mārs 621) sāl kam konim.

Sāxtār 23   Bayān‐e tārix

12. Jāhā‐ye xāli rā bā vāžehā‐ye zir por kon!

Pāsox(hā)
1. derāzi – 2. bāhuštarin – 3. tamizi – 4. bozorgtar – 5. saxtgirtar – 6. javāntarin – 7. pirtar – 8. sālemtarin – 9. kohnetar

bozorgtarsālemtarinderāzisaxtgirtarkohnetarjavāntarintamizipirtarbāhuštarin

1. In xatkeš be __‐ye ān xatkeš‐ast. 2. Kāmbiz __ dānešāmuz‐e kelās‐ast. 3. Šalvār‐e man be __‐ye pirāhan‐am‐ast. 4. Navid az Omid __‐ast. 5. Āmuzgār‐e mā az hame‐ye āmuzgārān __‐ast. 6. __ dānešju Faribā‐st. 7. Ān mard __ az pedar‐e man‐ast. 8. In qazā az __ qazāhā‐st. 9. In lebāshā __ az ān lebāshā hastand.

13. Kodām gozine dorost‐ast?

Pāsox(hā)
1. b) – 2. d) – 3. d) – 4. c) – 5. c)

| | | | | | | —

Irān‐o irāni   Nowruz

Tasvir·e 2: Sofre‐ye Haftsin
Hessam M. Armandehi – CC BY SA 3.0
Eyd‐e Nowruz bozorgtarin jašn‐e melli‐ye irāniyān‐ast. Nowruz āqāz‐e sāl‐e now‐e irāni, barābar bā avval‐e farvardin va šoru‐e fasl‐e bahār‐ast. Mardom‐e Irān az cand ruz qabl be pišvāz‐e Nowruz miravand. Ānhā xānetekāni mikonand va lebāshā‐vo vasāyel‐e now mixarand.

Šab‐e cāhāršanbe‐ye āxar‐e sāl, ya’ni āxarin sešanbešab‐e sāl, Cāhāršanbesuri nām dārad. Dar in šab irāniyān ātašbāzi mikonand va az ru‐ye ātaš miparand‐o āhang‐e viže‐i mixānand: *Zardi‐* *ye man az to, sorxi‐ye to az man!*

Hengām‐e šoru‐e sāl hame bā lebāshā‐ye now dowr‐e Sofre‐ye Haftsin minešinand. Dar Sofre‐ye Haftsin dar kenār‐e cizhā‐ye digar haft ciz‐ast, ke bā “s” āqāz mišavad: sib, serke, samanu, somāq, sir, sabze, sekke va senjed.

Pas az sāltahvil hame bā ham rubusi mikonand, be ham tabrik miguyand va be yekdigar, beviže baccehā, eydi midehand. Dar ruzhā‐ye pas az sāltahvil xānevādehā be didobāzdid‐e yekdigar va gāh‐i ham be mosāferat miravand.

Ruz‐e sizdahom‐e farvardin ruz‐e āxar‐e ta’tilāt‐ast. Dar in ruz mardom be gardeš‐e dastejam’i miravand va tamām‐e ruz rā be tafrih migozarānand. In ruz Sizdahbedar nām dārad.

Pāsox bedeh!

1. Irāniyān dar ruzhā‐ye qabl az sāl‐e now cekār mikonand? 2. Dar Šab‐e Cāhāršanbesuri cekār mikonand? 3. Dar Sofre‐ye Haftsin ce hast? 4. Irāniyān dar ruzhā‐ye pas az sāltahvil cekār mikonand? 5. Dar Ruz‐e Sizdahbedar cekār mikonand?

Goftogu   Cand sāl‐etun‐e?

Faribā: Kāmrān, to cand sāl‐et‐e? Kāmrān: Man bist sāl‐am‐e.
Faribā:To candomin bacce‐ye xunevāde‐i?
Kāmrān: Man dovvomin bacca‐m. Barādar‐am az man bozorgtar‐e. Xāharā‐m az man kuciktar‐an. Faribā: Mage cand tā xāhar dāri?
Kāmrān:Do tā xāhar dāram.
Faribā: Kuciktarin xāhar‐et cand sāl‐eš‐e? Kāmrān: Šunzdah sāl‐eš‐e.

Ebārathā/vāžehā

Nuzdah sāl‐am‐e – sevvomin bacce – barādarā‐m az man bozorgtar‐an – cāhārdah sāl‐eš‐e

10. Bā estefāde az ebārathā/vāžehā goftogu‐ye bālā rā bā hamkelāsi‐yat tamrin kon!
Jāhā‐ye xāli rā por kon!

Pāsox(hā)
cand – dāram – candomin – sevvomin – cand – ‐eš

Xānom‐e Nāmju: Bebxašin Āqā‐ye Āzād, šomā __ sāl dārin?

Āqā‐ye Āzād: Man cehelopanj sāl __. Xānom‐e Nāmju: Šomā __ farzand‐e xunevāde‐in?

Āqā‐ye Āzād: Man __ farzand‐am. Do tā barādar‐e bozorgtar dāram. Xānom‐e Nāmju: Bozorgtarin barāder‐etun __ sāl‐ešun‐e?

Āqā‐ye Āzād:Cehelonoh sāl __‐e.

11. Az goftāri be neveštāri tabdil kon!

Pāsox(hā)
Cand sāl dārid? – Man sevvomin farzand‐e xānevāde‐am. – Mādar‐etān cand sāl‐ešān‐ast? – Barādarhā‐yam az man kucaktar‐ and. – Ce omr‐e derāz‐i dārad!

GoftāriNeveštāri

Cand sāl dārin?

Man sevvomin farzand‐e xunevāda‐m.

Mādar‐etun cand sāl‐ešun‐e?

Barādarā‐m az man kuciktar‐an.

Ce omr‐e derāz‐i dāre!

Vāžehā-ye dars-e 5