Yādāvari III
##### Haryek az pāsoxhā‐ye sotun‐e B javāb‐e kodām porseš az sotun‐e A‐ast? Šomāre‐ye ān rā benevis!
A | B | Šomāre |
1‐ Kojā tašrif mibarid? | Bale, xošbaxtāne dastgir šod. | |
2‐ Esm‐e šarif‐etān? | Cāhār ruz. | |
3‐ Ce model‐i bezanam? | Faqat pošt rā kutāh konid. | |
4‐ Hazine‐aš ceqadr mišavad? | Haft hezār Tumān. | |
5‐ Ceqadr tul mikešad? | Meydān‐e Vanak. | |
6‐ Postxāne kojā‐st? | Moteassefāne man ham nemidānam. | |
7‐ Nerx‐e Dolār pāyin āmade‐ast? | Na, moteassef‐am. | |
8‐ Key bāyad dar forudgāh bāšand? | Nedā Pākserešt. | |
9‐ Dar camedān‐e xod ce dārid? | Sad metr āntaraftar, samt‐e cap. | |
10‐ Išān doxtar‐e šomā hastand? | Tā do sāat‐e digar. | |
11‐ Qesmat‐e tahvil‐e bār kojā‐st? | Tanhā yekmeqdār lavāzem‐e šaxsi. | |
12‐ Barā‐ye sāns‐e dirtar nadārid? | Taraf‐e rāhrow rā tarjih mideham. | |
13‐ Saranjām dozd rā gereftand? | Na, bālā rafte‐ast. | |
14‐ Sandali‐ye kenār‐e panjere xub‐ast? | Naxeyr, hamsar‐am hastand. |
In jomlehā rā az majhul be ma’lum tabdil kon!
1) Goldān‐e ru‐ye miz šekaste šod. (Farid)
__
1) Māšin‐at ta’mir mišavad. (ta’mirkārān)
__
1) Šāhnāme 1,000 sāl‐e piš sorude šod. (Ferdowsi)
__
1) Vaqt‐i be xāne āmadam, xāne tamiz šode bud. (pedar‐am)
__
1) In borj bist sāl‐e piš sāxte šode‐ast. (hamsar‐aš)
__
Jadval‐e zir rā kāmel kon!
Zamir | Hāl‐e sāde Gozašte‐ye sāde Gozašte‐ye estemrāri Āyande | Gozašte‐ye naqli | Gozašte‐ye dur | |
Man | mixoram | |||
To | rafti | |||
U | minevešt | |||
Mā | xāhim did | |||
Šomā | šenide‐id | |||
Ānhāgofte budand
Jomlehā‐ye zir rā bā estefāde az horuf‐e rabt be ham vasl kon!
- Pedar‐am raft. Rāhat šodam. (ba’d az in ke)
__
- Qormesabzi mipazad. Fesenjān mipazad. (ham … ham; na … na; na tanhā … balke)
__
__
__
- Xeyl‐i xaste bud. Sar‐e kār mānd, tā moškel hal šavad. (bā in ke; agarce; bā vojud‐e in ke)
__
__
__
Jāhā‐ye xāli rā bā pišvandhā‐vo pasvandhā‐ye zir por kon!
‐mand‐ibā‐‐ānebi‐ham‐‐ande‐gāh
- In mard besyār __adab‐ast. 2. Mahnāz doxtar‐e __huš‐i‐st. 3. Az __kār‐am porsidam. 4. Ān dāneš__ 10,000 nafar dānešju dārad. 5. Mādar‐am yek nevis__‐ye ma’ruf‐ast. 6. In ketāb yādgāri‐st. Barā‐yam xeyl‐i arzeš__‐ast. 7. Dar in butik pušāk‐e mard__ peydā nemišavad. 8. U hargez az saxt__ natarside‐ast.
Vāžehā‐ye morakkab‐e zir rā dastebandi kon!
cāhārpā – ābohavā – toxmemorq – qadkutāh – zarrebin – xošhāl – pesarxāle
Esm + o + esmAdad + esmEsm + setāk‐e hālEsm + esmEsm + e + esmEsm + sefatSefat + esm
Vāžehā‐ye morakkab besāz!
por__xoš__yek__foruš__nāme__xāne
Jomlehā‐ye vasfi besāz!
1.Az to māšin xaridam. Māšin rā foruxtam.
Māšin‐i rā ke az to xaridam, foruxtam.
- Ān mard hamiše barā‐yešān kār mikard. Digar bikār šode‐ast.
__
- Be man ketāb dādi. Ketāb rā tā āxar xāndam.
__
Jāhā‐ye xāli rā bā horuf‐e rabt‐e zir por kon!
be jā‐ye in kebe dun‐e inkebe šart‐e in kepiš az in ke
- Barā‐yat mixaram, __ xarāb‐aš nakoni. 2. __ ciz‐i beguyad, mehmāni rā tark kard. 3. Yekkam guš bedeh, __ inqadr harf bezani. 4. __ biāyad, farār kon!
Jāhā‐ye xāli rā por kon!
- Agar diruz āmade bud, in ettefāq __ (oftādan). 2. Šām rā man mipazam, agar to zarfhā rā __ (šostan). 3. Kāpšen‐aš rā dar āvard, con __ (garm šodan). 4. __ (yād raftan), ke emšab mehmān dārad.
Vāžehā‐ye zir rā dastebandi kon!
basketbāl – cāqu – dis – docarxe – docarxesavāri – dow – eski – fer – ferizer – futbāl – havāpeymā – kābinet – kāmiyon – kārāte
– kešti – ketri – košti – māhitābe – metro – minibus – motorsiklet – ojāq – otobus – otomobil – qāblame – qatār – qāyeq – quri
– satl‐e āšqāl – šenā – tāksi – tenis – tirandāzi – vālibāl – vaznebardāri – yaxcāl – zarfšuyi
Vasāyel‐e naqliye:
Varzeš:
Āšpazxāne:
Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be moxālef‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!
šādigarmšoluqjangyavāšgozaštexatarnākxābyeknavāxtqavi
amnbidārāyandeqamsardxalvatzaifmotenavve’solhtond
Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be mošābeh‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!
sademohaqqeqgunāgunpišinepeydāyešma’rufkešvarmadyunmoallembarx‐i
zohurvāmdārmašhurpažuhešgarmoxtalefsābeqeqarnba’z‐isarzamināmuzgār
Kodām vāže bā baqiye ertebāt nadārad?
- dabestān – dabirestān – dānešgāh – dāneškade – madrese – dānešmand 2. dāvar – harif – mosābeqe – sāns – barande – bāzande 3. bārān – barf – meh – ra’dobarq – daryā – tagarg 4. ābšār – pārk – jangal – jazire – kuhestān – sāhel 5. sešuār – dastšuyi – duš – hammām – tuālet – vān 6. anbāri – kelid – āšpazxāne – otāq‐e pazirāyi – otāqxāb – rāhrow 7. duš – howle – mesvāk – sābun – šāmpu – xamirdandān 8. dāneš – bikār – āšnāyi – qam – šādi – kārmand
Enteqādhā va pišnahādhā‐ye xod rā dar bāre‐ye ketāb va āmuzgār‐at benevis!
__
__
__
__
__
__
__
Pāsoxhā
Haryek az pāsoxhā‐ye sotun‐e B javāb‐e kodām porseš az sotun‐e A‐ast? Šomāre‐ye ān rā benevis!
A | B | Šomāre |
1‐ Kojā tašrif mibarid? | Bale, xošbaxtāne dastgir šod. | 13 |
2‐ Esm‐e šarif‐etān? | Cāhār ruz. | 5 |
3‐ Ce model‐i bezanam? | Faqat pošt rā kutāh konid. | 3 |
4‐ Hazine‐aš ceqadr mišavad? | Haft hezār Tumān. | 4 |
5‐ Ceqadr tul mikešad? | Meydān‐e Vanak. | 1 |
6‐ Postxāne kojā‐st? | Moteassefāne man ham nemidānam. | 11 |
7‐ Nerx‐e Dolār pāyin āmade‐ast? | Na, moteassef‐am. | 12 |
8‐ Key bāyad dar forudgāh bāšand? | Nedā Pākserešt. | 2 |
9‐ Dar camedān‐e xod ce dārid? | Sad metr āntaraftar, samt‐e cap. | 6 |
10‐ Išān doxtar‐e šomā hastand? | Tā do sāat‐e digar. | 8 |
11‐ Qesmat‐e tahvil‐e bār kojā‐st? | Tanhā yekmeqdār lavāzem‐e šaxsi. | 9 |
12‐ Barā‐ye sāns‐e dirtar nadārid? | Taraf‐e rāhrow rā tarjih mideham. | 14 |
13‐ Saranjām dozd rā gereftand? | Na, bālā rafte‐ast. | 7 |
14‐ Sandali‐ye kenār‐e panjere xub‐ast? | Naxeyr, hamsar‐am hastand. | 10 |
In jomlehā rā az majhul be ma’lum tabdil kon!
1) Farid goldān‐e ru‐ye miz rā šekast. – 2) Ta’mirkārān māšin‐at rā ta’mir mikonand. – 3) Ferdowsi Šāhnāme rā 1,000 sāl‐e piš sorud. – 4) Vaqt‐i be xāne āmadam, pedar‐am xāne rā tamiz karde bud. – 5) Hamsar‐aš in borj rā bist sāl‐e piš sāxte‐ast.
Jadval‐e zir rā kāmel kon!
Zamir | Hāl‐e sāde | Gozašte‐ye sāde | Gozašte‐ye estemrāri | Āyande | Gozašte‐ye naqli | Gozašte‐ye dur |
Man | mixoram | xordam | mixordam | xāham xord | xorde‐am | xorde budam |
To | miravi | rafti | mirafti | xāhi raft | rafte‐i | rafte budi |
U | minevisad | nevešt | minevešt | xāhad nevešt | nevešte‐ast | nevešte bud |
Mā | mibinim | didim | mididim | xāhim did | dide‐im | dide budim |
Šomā | mišenavid | šenidid | mišenidid | xāhid šenid | šenide‐id | šenide budid |
Ānhā | miguyand | goftand | migoftand | xāhand goft | gofte‐and | gofte budand |
Jomlehā‐ye zir rā bā estefāde az horuf‐e rabt be ham vasl kon!
1. Ba’d az in ke pedar‐am raft, rāhat šodam. – 2. Ham Qormesabzi mipazad ham Fesenjān.; Na Qormesabzi mipazad na Fesenjān.; Na tanhā Qormesabzi balke Fesenjān ham mipazad. – 3. Bā in ke / garce / bā vojud‐e in ke xeyl‐i xaste bud, sar‐e kār mānd, tā moškel hal šavad.
Jāhā‐ye xāli rā bā pišvandhā va pasvandhā‐ye zir por kon!
1. bi‐ – 2. bā‐ – 3. ham‐ – 4. ‐gāh – 5. ‐ande – 6. ‐mand – 7. ‐āne – 8. ‐i
Vāžehā‐ye morakkab‐e zir rā dastebandi kon!
Esm +‐o + esm | Adad + esm | Esm + setāk‐e hāl | Esm + esm | Esm +‐e + esm | Esm + sefat | Sefat + esm |
ābohavā | cāhārpā | zarrebin | pesarxāle | toxmemorq | qadkutāh | xošhāl |
Jomlehā‐ye vasfi besāz!
2. Mard‐i ke hamiše barā‐yešān kār mikard, digar bikār šode‐ast. – 3. Ketāb‐i rā ke be man dādi, tā āxar xāndam.
Jāhā‐ye xāli rā bā horuf‐e rabt‐e zir por kon!
1. be šart‐e in ke – 2. Be dun‐e inke – 3. be jā‐ye in ke – 4. Piš az in ke
Jāhā‐ye xāli rā por kon!
1. nemioftād – 2. bešuyi – 3. garm‐aš šod – 4. Yād‐aš raft
Vāžehā‐ye zir rā dastebandi kon!
Vasāyel‐e naqliye: **docarxe – havāpeymā – kāmiyon – kešti – metro – minibus – motorsiklet – otobus – otomobil – qatār – **qāyeq – tāksi
Varzeš: **basketbāl – docarxesavāri – dow – eski – futbāl – kārāte – košti – šenā – tenis – tirandāzi – vālibāl – vaznebardāri Āšpazxāne: cāqu – dis – fer – ferizer – kābinet – ketri – māhitābe – ojāq – qāblame – quri – satl‐e **āšqāl – yaxcāl – zarfšuyi
Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be moxālef‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!
šādi; qam – garm; sard – šoluq; xalvat – jang; solh – yavāš; tond – gozašte; āyande – xatarnāk; amn – xāb; bidār – yeknavāxt; motenavve’ – qavi; zaif
Vāžehā‐ye radif‐e bālā rā be mošābeh‐ešān dar radif‐e pāyin mottasel kon!
sade; qarn – mohaqqeq; pažuhešgar – gunāgun; moxtalef – pišine; sābeqe – peydāyeš; zohur – ma’ruf; mašhur – kešvar; sarzamin – madyun; vāmdār – moallem; āmuzgār – barx‐i; ba’z‐i
Kodām vāže bā baqiye ertebāt nadārad?
1) dānešmand – 2) sāns – 3) daryā – 4) pārk – 5) sešuār – 6) kelid – 7) duš – 8) qam